Piesaistes stils veidojas agrīnā bērnībā mijiedarbībā ar t.s. primāro aprūpes personu (parasti māti) un spēcīgi ietekmē mūsu attiecības pieaugušā vecumā – gan attiecības ar sevi, gan partnerattiecības un attiecības ar pasauli kopumā.

Piedzimstot mēs atnākam ar vajadzību pieķerties – veidot saikni. Tieši pieķeroties, esot atkarīgi no kāda, piedzīvojot savu vajadzību (kā fizisku, tā emocionālu) piepildīšanu caur otru, mēs varam iemācīties, ka pasaule ir droša vieta. Bērns netieši apgūst, ka viņa emocijas un vajadzības tiks atpazītas, viņš tiks atbalstīts un mīlēts un ka cilvēkiem var uzticēties. Savukārt, ja bērna vajadzības agrīni netiek atpazītas un apmierinātas, uzticības pilna saikne neveidojas, un piesaiste kļūst nedroša

!Tikai droši pieķeroties (izveidojot ciešu, uzticības pilnu saikni), iespējams seperēties un piedzīvot autonomiju.

Piesaistes stils veidojas agrīni un ir noturīgs dzīves laikā. Labā ziņa – piesaistes stilu (ieguldot darbu), iespējams mainīt.

Tiek izdalīti četri (pēc citām klasifikācijām – trīs) piesaistes stili:
– drošais – pauž balansētu uzvedību attiecībās; meklē un spēj sniegt emocionālu atbalstu otram; jūtas komfortabli arī vienatnē;
un trīs veidu nedrošie piesaistes stili:
– izvairīgais – raksturīga distances ieturēšana, grūtības veidot tuvu kontaktu, meklēt palīdzību, iekšupvēršanās
– trauksmainais (ambivalentais) – raksturīgs jūtīgums un atsaucība uz citu vajadzībām (bieži uz sava rēķina), paškritika, pašvērtības atkarība no citu viedokļa;
– bailīgi-izvairīgais (dezorientētais) – “nenāc par tuvu, bet neaizej” – pārslēgšanās starp pirmajiem diviem tipiem; bailes uzticēties, lai netiktu sāpinātam.

Abu partneru piesaistes stils būtiski ietekmē mijiedarbības kvalitāti, attiecību tuvību partnerattiecībās, kā arī jebkurās citās attiecības. Lai gan piesaistes stils ir salīdzinoši noturīgs dzīves laikā, ar terapijas palīdzību to iespējams mainīt. Jebkurā gadījumā, pirmais solis izmaiņās ir izpratne par esošo. Vai Tu zini, kāds ir Tavs un Tava partnera piesaistes stils?